IABC 2011 17.-19.06.2011. Čehija



“International All Breed Cup”
IABC adžiliti sacensības Čehijā

15.06.2011.

Beidzot klāt pusgadu ilgais gaidītais brauciens uz adžiliti sacensībām “International All Breed Cup 2011” Čehijā . Satraukums nepajokam jau 3 dienas. No savām mājām izbraucu jau 14.jūnija vakarā pie Lindas nakšņot, no kurienes mūs 15. jūnija rītā plkst 09.00 „savāks” kolēģis no Ķengaraga laukuma Aleksejs.
Piecēlāmies laicīgi, oma ļoti laba – priekšā interesants brauciens. Mantas savāktas. Lindai līdz Polijai uzticēts aizvest Kavaliera Kinga Čarlza spaniela kucēns, kuram vārds ir Robins – mēs viņu mīļi nodēvējām par Kroksīti. Tā nu visi sakāpām busā. Ticiņas būrim bagāžniekā arī pietika vieta – viss ļoti veiksmīgi un ka planots satilpa busā.
No Lindas Daugavgrīvas ielā izbraucām 15.jūnija plkst 08.45 no Ķengaraga pāri plkst 10.00. Kopā esam 8 cilvēki un 10 suņi + Kroksītis. Līdz Lietuvai un cauri tai izbraucām diezgan ātri ar vienu īsu pieturu cilvēkiem. Pa Poliju likās braucam veselu mūžību pa maziem ceļiem cauri mazām pilsētām. Vienu reizi apstājāmies izstaidzināt suņus uz 15 minūtēm ap plkst 16.00 ( Polijā 1h atpakaļ pārvilkām pulksteni). Kroksītis dzīvojās gandrīz pie visiem pa klēpi uz pārmaiņām – ļoti kārtīgs kucēns! Snifam šis mazais piemīlīgais radījums īsti nebija pa prātam, bet saguruma brīdī, tomēr neiebilda, kad Kroksītis atbalstījās pret viņu. Nedaudz pamaldījušies pa Poliju, pēc 15 h gara ceļa mēs beidzot iebraucām mūsu hostelī „Nikon” Lodz pilsētā. Riktīgs „hostelis” – gulta ir, duša ir – mēs laimīgas! Viesnīca maksā 37,50 PLN + 15,- PLN par suni. Par suņiem naudu neņēma – Jipīīī! Būsim nedaudz ietaupījušas. Ticiņa šo garo ceļu izturēja godam, ļoti gribējās spēlēties. Mēs, protams, paspēlējāmies. Istabiņā esam trijatā: Linda ar čihuahua Snifu, Diana ar šeltiju Juki un es ar Ticiņu. Man sirds ik pa brīdim nodreb patīkamās pirmssacensību trīsās…
Rīt ceļš ved līdz viesnīcai Prāgā, kas cerams būs nedaudz īsāks, jo gribas suni kaut nedaudz pastaidzināt un parotaļāties vairāk. Dodos gulēt, jo jau ir plkst 01.45 pēc Latvijas laika.

16.06.2011.

Rīts ir superjauks – spīd saulīte! Pamodos jau plkst 06.00, gultas krakšķ nepajokam (var pat dzirdēt blakusistabas gultas krakšķus). Aiz hosteļa ir lauks, kur varēju izspēlēties ar Tiku. Tikai ir ļoti labs garastāvoklis, mēģināja pat pa lauku noķert Džei-džei (Ingūnas borderkollijs), kas arī ļāvās prieka noskaņai. Plkst 08.00 pabrokastojām hosteļa piedāvātās brokastis pa 12,- PLN. Izdzēram tēju ar maizītēm, sakāpām busā un aidā ceļā uz Čehiju!
Polija ir kā Bermunta trijstūris. Izbraucām no Polijas un iebraucām Čehijā ap plkst 16.30. Jau plkst 18.30 bijām Prāgas viesnīcā „Hotel Bella”. Viesnīca superīga! Dzīvojam trijatā, mums ar Lindu divguļamā gulta. Cena par 4 naktīm no cilvēka 45,- LVL, suņiem par velti.
Kamēr pārējie nolēma aizbraukt uz vietu apskatīti, kur notiek sacensības, mēs ar Lindu un Diānu nolemām izmantot brīvo vakaru nelielai Prāgas vecpilsētas apskatei. Metro izmantot diemžēl nevarējām, jo tieši sodien metro darbinieki streiko… „cik jauki”. Izlēmām braukt ar tramvaju. Maksa 26,- CZK (0,72 LVL) par 75 min (biļetes varēja iegādāties turpat hostelī). Suņiem uz rokām par velti. Pieturā nogaidījām 30 min, kad piebrauca tramvajs bijām priecīgas, jo jau pulkstenis rādīja 19.50. Sēdēt tramvajā nav kur, viss piebāzts, noteikti metro pie vainas… Pēc apstuveni pusstundas brauciena bijām centrā. Izskrējām Prāgu zibens ātrumā. Ļoti skaista vecpilsēta. Steidzāmies atpakaļ uz viesnīcu – nebijām vēl vakariņojušas, plkst jau rāda 22.00. Piebrauc tramvajs viens vagons – nenormāli pārbāzts. Kaut kā ar varu iestūmām sevi tur iekšā. Nosmējāmies līdz asarām par to, ka jāuzmanās neieņemt bērnu. Lai gan ir vēls, ārā stāv riktīgs karstums un sutoņa. Nedaudz pastresojām, lai izkāptu pareizajā pieturā. Kad bijām klāt šaubu nebija, atvieglotas izbirām no tramvaja. Prāga, kā neviena cita pilsēta, man ļoti atgādināja Rīgu. Jūtos šeit kā mājās. Diezgan nepazīstamas sajūtas tik tālu no īstajām mājām. Atkal pārliecinājos, ka mūsu viesnīca ir superīga, ir pat internets, cerams, rīt izmantošu. Pirms brīža nolija lietus ar zibeņiem un pērkoniem. Manas istabas biedrenes jau guļ, sunīši arī saldi čuč. Ir gandrīz 01.00 naktī. Jādodas gulēt, rīt uzreiz pēc brokastīm plkst 07.00 izbraucam. Mans anti-stress jau sagatavots zemajā startā. Ticiņa jūtas lieliski. Būris viņai nāk tikai par labu, tā teikt, viņas komforta zona.

17.06.2011.

Pamodos plkst 05.30. Jātaisās. Visu nakti lija lietus. Laiks vēss un patīkams. Stresiņš uzdod, iedzēru anti-stress, uzreiz patīkami… :D. Viesnīcas piedāvātās brokastis bija lieliskas, viss, ko var vēlēties. Noskaņojums jau debesīs! Salecam busā un pusstundas laikā esam galā. Vietas priekš suņu un mantu nobāzēšanas jau ir ieņemtas pie paša ringa un krūma ēnā. Lieliski! Diena paliek saulaina, blakus netīra upe un aiz upes kalni – skaista ainava! Latvijas suņiem treniņš adžiliti trasē plkst 11.40 20 minūtes un džampinga trasē plkst 12.00 arī 20 minūtes. Reģistrācija un treniņi sākas no plkst 08.00 - 15.00. Satiekam daudz suņu un to saimniekus: Natašu no Igaunijas, Dmitročenko u.c. Laika ir daudz tāpēc paskatījāmies, kā trenējas Krievijas sportisti. Satiku savu pāri no Slovākijas Ivanu ar džeka rasela jaukteni Laru. Ļoti patīkama sieviete um mīlīgs sunītis. Mūsu pāri sauks „TL-power”. Meklējam Lindas Snifam pāri – ļoti izmisīgi un pagaidam neveiksmīgi. Sākās reģistrācija. Reģistrējoties (stāvot rindā) uzzinu, ka man vairs nav komandas, jo ir izmainīts sastāvs. Laikam jau ar Ticiņu nelikāmies tik vērtīgas. Izdevīgāk bija izjaukt divas komandas un uztaisītu vienu, bet ar 4 dalībniekiem. Zvaigžņu izlasē mums vieta neatradās :D. Neko darīt. Ka nav, ta nav... Dzīvē arī lielākas problēmas notiek :D, skriet jau tāpat ļaus. Priecīgi ir tas, ka treniņš bija labs. Tika uzvedās kā sava laukuma treniņā: ir izturība pie starta un zonas, ka arī bez problēmām „izlidoja” cauri melnajam tunelim. Jipīīī!!! Tagad ir plkst 14.00 sunīši čuč būros mēs arī atpūšamies. Plkst 15.20 būs atklāšanas ceremonija. Ārā ir patiess karstums. Sacensību aura pagaidām līdzīga, kā Pērnavā. Pie ringiem var pieiet, skatīties un filmēt. Viss ir rokas stiepiena attālumā. Plkst 16.00 sāksies adžiliti komandu skrējiens un džampinga pāru skrējiens paralēli divos ringos.
Pie mums pienāca viens garmatains puisis un meklēja Lindu, lai skrietu ar viņu pārī. Visiem tagad ir pāri. Cik priecīgas ziņas! Atbraukt uz Čehiju un skriet pa tukšo nav forši.
Atklāšanas ceremonija ilga ~5 minūtes. Tagad būs jamācās abas trases un abas jāatcerās. Kaut kas jauns! Lai visi iemācītos abas trases tiek dots laiks 1h. Small kategorijai 15 min vienai un 15 min otrai trasei. Jautri! Tagad skatos no malas uz pāru džampinga trasi, ir viltības nezinu vēl kā skriešu. Iziešu trasē izlemšu, no malas viss nedaudz savādāk. Tā! Izmācījos abas trases. Tagad nesajaukt :D xe xe xe. Rīcības plāns ir!
Pirmā trase bija pāru džampings. Manuprāt, izskrēju super, vienīgi atkal kļūda slalomā: Tika „ielidoja” super, bet es atkal aizkavējos… Mācīšos no kļūdām. Mans pāris Ivana ar Laru izskrēja tīri. Kopumā par šo trasi esmu apmierināta, jo bija daudz grūtu megzlojumu. Linda izskrēja tīri! Malacīši abi ar Snifu - no viņiem pienākas.
Otru trasi (komandu adžiliti) skrēju tikai plkst 21.00. Small kategorijas suņiem laika trūkuma dēļ, ja diskvalificejās, tad nekavējoties jāpamet trasi. Tas ir ļoti „besīgi” + vēl notiek liela steidzināšana. Iemesls vienkāršs, nav apgaismojuma un saule jau aiz kalniem. Stresa man nav, jo komandas arī nav. Uztraukties nav par ko. Esmu mierīga kā kalns. Izņemu Ticiņu no būra, lai iesildītu, bet notiek kas negaidīts, aiz kalniem kaut kāds troksnis + iedunās mikrofoni ik pa brīdim.. Tika nobīstās – meklē salūtu. Sasodīts! Mēģinu visu ko spēju: triki, klikeris, nenormāls pozitīvisms. Pienāk mūsu kārta, nolemju Tiku neatstāt uz starta, bet uzreiz skriet. Bet Tika mani nebeidz pārsteigt! Ieejot trasē Tikas noskaņojums kardināli izmainās, viņa grib skriet kā nekad! Nolemju tomēr noguldīt. Knapi, knapi, Tika uztraukti rej, gatava kuru katru brīdi norauties. Startējam: ”Uz, uz! Tik! Bums!” un Tiku „iesūc” tunelis. Protams, tikai un vienīgi mana vaina, aizliecu korpusu tik tālu, ka suns izdarīja visu kā rādīju. DSQ un jāiet prom. Tomēr pārkāpju noteikumus un, tiesnešu svilpēm sparīgi svilpojot, izskrienu bumu, lai uztaisītu skaistu 2x2. Viss! Šajā skubināšanā un steigā noņēmās daudzi sportisti, kuriem nevajadzēja noņemties. Ļoti žēl. Toties Linda mūs pārsteidza ar ļoti labu startu – tīri! Par spīti tam, ka trases vidū aizmirsa trasi, kas no malas izskatījās kā priecīga lēkāšana un visus patiesi uzjautrināja. Šo trasi pēdējie sportisti beidza skriet pilnīgā tumsā. Tumsa, protams, arī ietekmēja startus.
Esam neizsakāmi nogurušas, tomēr ļoti apmierinātas. Kopā ar savu brīnišķīgo suni mēs esam lieliska komanda! Priecājos, ka esmu atbraukusi ar Inter Sport Canis sportistiem, viņi ir atvērti un draudzīgi, un neliedz padomu, ja to lūdz.
Viesnīcā atgriezāmies plkst 23.30. Jau ir plkst 01.00 un istabas biedri guļ, jāuzliek lādēties videokamera un jaiet gulēt. Rīt brokastis plkst 06.00, izbraucam plkst 06.30. Plkst 08.00 jau sākas pirmie starti.
P.S. Iegādājos Tikai jaunu rotaļlietu, - nopelnīja.

18.06.2011.

Rīts sākās agri. Nenormāli gribas gulēt. Welcome to real agility world!
Plkst 08.00 atkal mācamies uzreiz divas trases: pāru adžiliti un individuālo džampinga trasi. Ar adžiliti trasi man viss skaidrs. Bet individualais džampings – Ārprāts! Laikam A4 līmenis. Ik pa brīdim smidzina lietus, labi ka nav ne karsts, ne auksts, priekš suņiem perfekts laiks.
Indiviudālais džampings 88 suņi small kategorijā. Eju mācīties… Labrīt no rīta! Nezinu kā skriet – mudžeklis. Ruta palīdzeja izmācīties, bet tapat īsti neesu mierā. Drošības sajūta vienāda ar 0 vērtību. Jāmet stresiņi pie malas galu galā atbraucu uzkrāt pieredzi un gūt baudu no šī pasākuma. Tuvojas mana kārta skriet, esmu pie starta līnijas, domās atkārtoju trasi. Rezultātā 2 vietās aizmirsu trasi, divās vietās stulbi atteikumi uz tuneļiem, kur nedevu suni amplitūdu utt. Riktīgi tizls skrējiens.
Atskaite: pāru adžiliti trasi noskrēju tīri, zonas super. Šur tur nodrošinājos pazaudējot sekundes, bet labāk tā nekā noņemties. Happy, happy, happy! Mans pāris Ivana ar Laru saņēma 10 soda punktus. Gaidu trako individuālo džampingu…
Mūsu pāris tika finālā! Wow! Būs jāskrien stafete ar kociņu rokā. Stresiņš, jo jamācās vēl kā skriet un kurā brīdī to mietu mainīt rokās. Trase ir sadalīta (ar dažādiem numuriem) 2 trasēs: adžiliti un džampings. Katrā pa 12 šķēršļiem. Pāris sadala, kurš skries adžiliti un kurš džampingu. Pirmais noskrien adžiliti (Tika) un uzreiz startē otrais džampinga trasi (Lara). Laiku un kļūdas summē. Jūtos fantastiski, ka tiku līdz finālam un man ir iespēja šādu stafeti skriet.
Tikmēr man domas jau pievēršās ceturtajam startam šajā dienā komandu džampingam. To skriešu uzreiz pēc pāru stafetes. Tā kā šī trase ir vienkārši sev, jo komandas man nav, tad pieeju šim startam ļoti mierīgi.
Ivanai ir stresiņš. Es viņu mierinu, es jau tā esmu priecīga ar mūsu abu rezultātiem, un ja mēs noņemsimies es stūrītī neraudāšu. Skriesim priekam un izbaudīsim to. Nolemjam, ka es skriešu adžiliti trasi, jo Larai ir sliktas zonas. Pirms starta atskan vakardienas nesaprotamie lidmašīnu trokšņi un es nolemju nekavējoties startēt, kamēr Tika nav izdomājusi viņos ieklausīties. Divi atteikumi un kociņš veiksmīgi nonāk Ivanas rokās. Izlidoju no ringa, lai paspēlētos ar Tiku. Diemžēl Lara noņēmās. Velak apskatīšos video ar mūsu startu. Mūsu pārim DSQ. Bet man par to bēda maza. Mēs to izdarījām! J
Uzreiz dodos skriet komandu džampinga trasi. Pēc četriem suņiem mans starts. Uztraukuma nav vispār. Esmu vēl saviļņojumā priecīga par pāra stafeti. Domās fiksi atkārtoju trasi, ko mācījos pirms 3 vai 4 stundām. Izejam startā, nolieku Tiku gulēt, uzmanu viņu, jo Tika ir gatava kuru katru brīdi norauties. Aiziet! „Uz, uz…” un Tika paskrien garām otrai barjerai, protams, mana vaina ar riešanu uz starta viņa izmainīja savu redzesleņķi, ko es laicīgi nepamanīju. Ātri atgriezu uz barjeru un pārējo trasi noskrējām bez kļūdām. Šis starts patiesi bija kā treniņā. Secinājums, jācenšās saglabāt mierīgu un vēsu prātu. Ja vēl izdarīt to būtu tik vienkārši, kā pateikt!
Labi pavadīta diena!
Plkst 19.30 bija „gala dinner”. Nav ko daudz rakstīt. Iedeva mums ēst. Knapi silts buljons, otrajā maizes kukulītī liellopu gaļas gulašs ļoti sāļš. Uz 13 cilvēkiem 5 zemenes, 5 aprikozes un kaut kur 13 vīnogas – ierēcām :D. Kā arī maza glāzīte katram ar šampanieti un kūka. Lai to visu iedotu un pa starpu apbalvotu par noskrietajām trasēm, vajadzēja 3 stundas. Liels nogurums, visiem gribas atpakaļ uz viesnīcu gulēt. Ap plkst 22.20 sagaidījām loterijas izlozi, nez kāpēc gandrīz visas balvas vinnēja čehi. Galvenās balvas bija apmaksāta dalības maksa nākamajā IABC 2012. Pēc loterijas numuriņa katram iedeva kādu dāvaniņu. Man tika kārumu somiņa dzeltena krāsā. Lucky me!

19.06.2011.

Spīd saule! Mēs piepildamies ar saules enerģiju. Atkal ar varu sastūmu sevī borkastis plkst 06.00 un esam ceļā uz sacensību norises vietu. Ja lītu lietus Lindai būtu jāšuj mūsu abu lietusmēteļi. Vakar saplēsa gan savu, gan manu neiedomājamākā un pilnīgi identiskā vietā. Šodien būs beidzot viena trase atbilstoši grupām A1, A2 un A3. Varēšu beidzot skriet savu līmeni A1 trasi. Plānā ir A1 un individuālā adžiliti trase. Vispirms iemācos plkst 08.00 A1 trasi. Viegla, 15 šķēršļi. Bet kā zināms, nekas nav grūtāks par vieglu trasi. Plkst 08.15 jau jaiet mācīties individuālā adžiliti trase.
Ap plkst 09.00 skrienu A1… Esmu uzvilkta, atbildīga trase, visas iespējas. Skrienu, viss skaisti, zona, šūpoles perfektas. Jūtu matu sprādze slīd ārā no matiem. Domas trasē sāk jukt: „ Matu sprādze izkritīs… Uz!.. Mani noņems.. Uz!”. Un atteikums uz barjeras… Skaists izsūtījums no tuneļa uz otru tuneli, tā kā mācīju trasi (par ko, vērojot citus, sabijos), tomēr izdevās lieliski. Tika ir malacis! Rezultātā 10-tās no 21 dalībnieka. Laiks labs pat ar visu atteikumu 28,34 sekundes. 3.vietai par piemēru 27,97 sekundes. Dusmojos uz sevi- atkal notizlojos. Nakotnē jālabojas, atteikumi ir mana populārākā kļūda. Pēc šī starta sākas nīkuļošana, gaidu, kad varēšu skriet individuālo adžiliti trasi. Skatos pārējo dalībnieku startus.
Pienāk mana kārta skriet individuālo adžiliti trasi. Ir pagājušas 4-5 stundas kopš viņu mācījos. Sauli nomaina mākoņi un sāk gāzt lietus. Pirms šī starta esmu ārkārtīgi mierīga, ļoti netipiski man. Jo gāž lietus un es ļaujos tam. Jaka slapja, mati slapji – auksti. Noguldu Tiku, eju tālāk. Tika noraujas, pirms esmu devusi komandu, par laimi biju nonākusi jau līdz paredzētajam punktam. Trasē ir vairāki sarežģīti pagriezieni. Droši eksperimentēju, jo esmu pārliecināta, ka Tika zina , kas jādara. Tīrs skrējiens! Super! Sanāca viss kā mācījos, viens no mierīgākajiem startiem. Tas bija mans pēdējais starts, šajās sacensībās. 13.vieta no 83 suņiem A3 līmeņa trasē. Tika ir malacis, bet jāturpina strādāt pie starta. Es biju ļoti laimīga!
Pēc šīm trasēm finālu starti: Final National un Final Breeds. Uz „national” no Latvijas small grupā tika Ruta ar šeltiju Reilu un Linda ar čihuahua Snifu. Medium grupā: Lidija ar šeltiju Meshu. Large grupā Olga ar mix Grētu. Uz „Final Breeds” no Latvijas izvirzījās Ruta ar šeltiju Reilu, Lidija ar šeltiju Meshu un Olga ar mix Grētu. Vērot Final Breeds startus bija ļoti interesanti. Uz finālu ir izvirzījušies arī ne pārāk ātri suņi. Kā saprotu, lai tiktu finālā tika ņemtas vērā abas individuālās breed trases. Izvirzījās 1-3 labākie suņi no savas šķirnes. Fināla skrējienā Rutai ar Reilu 3.vieta small kategorijā, Lidai ar Meshu 1.vieta medium kategorijā.
Valstu kopvērtējumā Latvijai 4.vieta no 9 valstīm. 1. vieta Krievijai. Mūsu treneres borderkollija Jutas brālis (no viena metiena) arī startēja šajās sacensībās un Final Breed ieguva 1.vietu large kategorijā. Kopā piedalījās 52 suņu šķirnes. Un neviena skotu terjera, tā ka varēsim izpausties nākamgad!
Aleksejs mūs nedaudz pafotografēja, kas ir forši, jo būs bildītes. Visus manus un Lindas startus mēs nofilmējām. Sajūtas ir lieliskas! GRIBU VĒL ARĪ NĀKAMGAD!
Kopumā ar sevi esmu ļoti apmierināta, jo jāmācās bija 2 trases. Visu jāpatur vienlaicīgi galvā vismaz 4-5 stundas un tā ik pa brīdim. Pieredze tiešām milzīga!
Vakarā viesnīcā nedaudz pasēdējām visi kopa un atzīmējām. Noskaņa nedaudz sērīga, bet ne man.

20.06.2011.

Pagulējām šorīt nedaudz ilgāk. Lēnām paēdam brokastis. Plkst 08.30 izbraucam uz mājām. Miegs nāk ļoti, ļoti. Nogurums visiem ir liels. Visiem ir sarkanas sejas vakar apdegušas saulē. Karsti gan nebija, nesaprotu kā pamanījāmies sacepties ar ik pa brīža lietus gāzieniem un ļoti stipru vēju, kas reizēm cēla teltis gaisā un apgāza barjeras. Lai vai kā dodamies mājup.
Braucam uz Varšavu, tur mums hostelis. Cerams iebrauksim agrāk kā pusnaktī, lai var iziet pastaigāties. Braucam pa autobāņiem, tas vieš cerības.
Autobāņi mūs neizglāba. Braucam 13,5 stundas uz Varšavu. Pa ceļam bija vairākas autoavārijas, kas radīja milzīgus sastrēgumus.
Atbraucām uz hosteli un pirms vēl paspējām tikt līdz istabiņai, sajutamies kā svaiga gaļa. Strādnieki hostelis: tikai vīrieši dažāda vecuma, vairāk jauni. Tetovētie strādnieki sveicina mūs no logiem, pie ieejas durvīm un foaljē. Te ir milzīgs koridors un pa malām istabiņas, koplietošanas WC, duša. Iet ārā no istabiņas negribas, kur nu vēl lietot dušu. Labi, ka mums ir suņi, jūtamies drošāk :D. Par suņiem atkal maksāt nevajadzēja. Iebraucām Varšavā ļoti vēlu, tāpēc pastaigāties nesanāca.

21.06.2011.

„Tukšā nakts” hostelī… xe,xe,xe. Strādnieki ceļās jau plkst 05.00 un uzvedas ļoti skaļi. Linda gulējā gultā ar rozā palagu, es ar dzeltenu, skaisti kā pasakā! Ha, ha ,ha! Matus no rīta izmazgāju istabiņas izlietnē zem krāna, negribējās iet uz koplietošanas telpām. Izbraucam plkst 08.00. Ceļš mājup liekas īsāks. Spīd saule.
Atradām busā pirmajā dienā pazaudētās Lindas austiņas. Mūzikas pavadībā braucam uz Rīgu, vēl tikai 280 km.
Plkst 18.00 iebraucām Latvijā. Drīz būsim mājās, vēl ~ 80 km. Būs jataisa vakariņas. Gribu, gribu īstu ēdienu!
Rīt uz laukumu stāstīt piedzīvojumus!

Pievienot komentāru

2 + 9 =
Solve this simple math problem and enter the result. E.g. for 1+3, enter 4.