Silvia Trkman. Lielie, vidējie, mazie.



Kopš sacensībās sāka startēt mazā Bu (borderkollijs), visbiežāk man jautā – kā skriešana ar lielu suni atšķiras no skriešanas ar vidēja izmēra suni… Baidos, ka es jūs apbēdināšu – tas ir pavisam vienkārši. Bu ir labāk dresēta par pārējiem maniem suņiem, jau no kucēna vecuma iemācījusies pagriezienu komandas, labāk pagriežas un lēnāk skrien nekā La (pirenejas aitu suns), tādēļ Bu vadīšana pa trasi salīdzinājumā ar La ir kā atpūta kūrortā.

Tāpēc, kā parasti, mans viedoklis nesakrīt ar vairumu, ka lielos suņus vadīt un apmācīt zonām utml. ir sarežģītāk.

Mans viedoklis par to, cik viegli vai grūti ir vadīt suni, atkarīgs no diviem iemesliem:
1. cik suns ir ātrs
2. cik suns ir labi apmācīts

Jo ātrāks un sliktāk apmācīts suns, jo grūtāk viss kļūst.

Es vienmēr saku, ka mums ir divas iespējas: vai nu būt par spēcīgu dresētāju, vai nu būt par spēcīgu hendleri. Ja jūs esat pietiekoši labs hendleris, lai īstajā laikā atrastos īstajā vietā, jums nav nepieciešams īpaši trenēt suni. Es tāda neesmu. Par laimi, es esmu pietiekoši laba dresētāja, lai iemācītu saviem suņiem man palīdzēt brīžos, kad es neatrodos ideālā vietā trasē. Jo labāk es viņus apmācīšu, jo vairāk viņi to spēs. Lai gan es piekrītu, ka ar vidēji ātru, neapmācītu šeltiju ir vieglāk izskriet trasi nekā ar vidēji ātru, nepamācītu borderkolliju, es tomēr uzskatu, ka vidēji ātru, ļoti labi dresētu borderkolliju ir vieglāk vadīt nekā vidēji ātru, neapmācītu šeltiju. Mans diezgan ātrais, labi apmācītais borderkollijs vadās daudz vieglāk, neka mana superātrā, labi apmacītā, mazā , trakā La, lai gan Bu ir 52,5 cm skausta ausgtumā, bet La 37 cm.

Bet lielajiem suņiem ir daudz lielākas amplitūdas??? Nu, manie ne… Bu pagriežas daudz labāk nekā La, un labāk nekā Lo… Kāpēc? Tapēc, ka viņai tas ir labāk iemācīts. Lielumam šeit nav nozīmes. Bet viņiem ir garāks lēciens??? Nu, maniem suņiem lēciens būs tik garšs, cik es teikšu… Bet viņi ir ātrāki??? Nu, viņi jau nav ātrāki par La… Viņiem vieglāk mācīt zonas??? Nedomāju viss – dabiskās skrienošās zonas ir tikpat retas vidēja izmēra suņiem kā lielajiem suņiem… Tāpēc var izrādīties, ka jums jebkurā gadījumā būs jāmāca zonas jūsu sunim, neatkarīgi no viņa izmēra. Es neredzu atšķirību, kāpēc gan maziem suņiem tas varētu būt vieglāk nekā lieliem. Cik lielā mērā tas būs viegli vai grūti ,atkarīgs no tā, cik suns ir ieinteresēts un kā viņš spēj domāt.

Es nekādā gadījumā nevēlos teikt, ka nav atšķirības starp maziem - vidējiem – lieliem suņiem. Apmācības sākumposmā viņi saskarās ar dažādām grūtībām. Bet gala rezultāts, ja suns ir ātrs un labi apmācīts, neatšķiras. Vadīt La nav vieglāk kā borderkolliju.

Pamata atšķirību es redzu apmācības sākumposmā, kad vidējam borderkollijam ir lielāks draivs nekā vidējam mazam sunim (šeltijam), tāpēc ar borderkolliju ir vieglāk nodarboties – viņš var izturēt vairākas atkārtojuma reizes, nenogurst tik ātri un nav tik jūtīgs pret hendlera kļūdām. Protams, mēs nevaram to uzskatīt par likumu: manam mazajam sunim (La) ir vairāk draiva nekā manam borderkollijam, viņa var izturēt par miljonu vairāk atkārtojuma reizes un ir daudz vairāk pārliecināta, ka manas kļūdas – ir mana problēma nevis viņas un vienkārši par tām neuztraucas. Turpretī Bu ir vairāk jūtīga, ļoti uztraucas, lai visu izdarītu pareizi. Viņai pietrūkst pārliecības par sevi, tāpēc viņu apmācīt ir grūtāk nekā La. Toties ar La pienākas nodarboties ilgāk, jo Bu – “domātāja”, bet La – “darītāja”: sākumā jāizdara, padomāšu kaut kad vēlāk. Vai vispār nepadomāšu. Cita lieta - džampings. Lai gan labi apmācīts liels suns lēks un pagriezīsies tikpat labi, ka ideāli apmācīts mazs suns. Jūs varat mierīgi dzīvot arī ar neapmācītu mazu suni (runa ir par lēcieniem), bet tajā pašā laikā liels suns jums to neļaus… Lielam sunim ir vairāk jāmācās lēkt - tāpat kā mazam sunim, bet daudz precīzāk.

Apkopojot visu augstākminēto: atšķirība nav gala rezultātā, bet ir atšķirība virzībā uz to. Jūs visdrīzāk saskarsieties ar motivācijas trūkumu mazam sunim un lēcienu problēmu lielam sunim. Bet tas ir raugoties vispārīgi, jo mana La ir vairāk borderkollijs nekā mans borderkollijs. Es tāpat piekrītu, ka vadīšanas kļūda lielam sunim var maksāt dārgāk, nekā kļūda vadot mazu suni, bet galu galā, mūsu mērķis ir izvairīties no šīm kļūdām, vai ne? Tas ir, ja jūs pārāk vēlu dosiet komandu pagriezties lielam sunim, tas dos lielāku amplitūdu, nekā tad, kad dosiet novēlotu komandu mazam sunim. Bet ja visu darīsiet savlaicīgi, abi pagriezieni būs vienādi labi. Es tāpat piekrītu apgalvojumam, ka starp lielajiem suņiem ir daudz vairāk labu suņu, nekā starp maziem/vidējiem. Ņemot borderkolliju, jūs praktiski 100% iegūstat sev suni ar labu draivu (ja vienīgi jūs neņemat Bu…), bet izvēle starp maziem/vidējiem suņiem nav tik viegla. Bet atkal: gala rezultātā nozīme ir tikai ātrumam un dresūras līmenim. Un vienīgais, kas ir svarīgi – saņemt patīkamas emocijas virzībā uz mērķi! – kopā ar mazu, vidēju vai lielu suni – izvēlieties!

Autore: Silvia Trkman
Izmantotie resursi: http://www.dogschool.ru
Tulkojums: Solvita Slišāne

Pievienot komentāru

3 + 11 =
Solve this simple math problem and enter the result. E.g. for 1+3, enter 4.