Rast līdzsvaru starp motivāciju un paklausību



/Deborah Jones/

Rast līdzsvaru starp motivāciju un paklausību

Kad mēs izvēlamies un apmācam adžiliti suni, mēs ceram iegūt ideālu azarta un paklausības kombināciju. Ja ir pārlieku daudz viena vai otra, vai kaut kā trūkums – tā ir problēma. Nodarboties un piedalīties sacensībās ar suni, kuram trūkst aizrautības, ir garlaicīgi un nepatīkami. Visa enerģija aiziet tikai lai uzturētu sunim labu garastāvokli. Šie suņi ātri nogurst un zaudē interesi.

Nodarbošanās un piedalīšanās sacensībās ar suni, kam pietrūkst paklausības, kaitina un apbēdina. Mēs patstāvīgi cīnāmies ar to, lai suns sāktu mūs dzirdēt. Šie suņi gūst baudu no nodarbības, toties viņu dresētāji – ne.
Ja jums ir suns, kuru var iekļaut vienā no šīm grupām, iespējams, jūs sapņojat par to, ka labāk būtu, ja jums būtu suns no pretējā tipa. Ja jūsu sunim trūkst ieinteresētības, jūs sapņojat par suni ar bezgalīgu enerģiju, kurš ir kā bez prāta no adžiliti. Ja jums ir suns, kuram nepieciešama kontrole, jūs alkstat pēc paklausīga suņa. Bieži cilvēki pāriet no viena tipa uz citu. Pēc startēšanas ar lēnu suni iegādājas „traku” suni. Vai otrādi, pastrādājot ar enerģisku suni, iegādājas kaut ko mierīgāku. Un tad visi atklāj nepatīkamo patiesību: katrs suņu tips nes sev līdzi virkni problēmu. Lai gan problēmas ir dažādas, abos tipos hendleris var saskarties ar tādām grūtībām, kas neļaus veiksmīgi startēt adžiliti.

Mūsu mērķis – ideāls līdzsvars starp motivāciju un kontroli. Lai sasniegtu šo simetriju, vajag precīzi novērtēt suņa temperamentu un tad koncentrēties apmācības tehnikai, kas palīdzēs tikt galā ar viņa vājajiem punktiem.

Temperamenta nozīme.

Filozofs Džons Loks (John Locke) par bērniem teica, kā par „baltām lapām”. Teorētiski mēs varam uz tām uzrakstīt, ko vien vēlamies. Mūsdienu zinātnieki nepiekrīt viņam. Mūsu pieaugošās zināšanas par ģenētiku un iedzimtību skaidri rāda, ka uzvedības īpatnības var tikt nodotas no paaudzes paaudzē. Tas attiecas uz visām dzīvnieku sugām.

Temperaments- iedzimta īpašība, kuru dzīvnieki nes sev līdzi pasaulē. Parasti temperamentu raksturo kā uzvedības tendences. Tā var noteikt uzvedību. Kautrīgs kucēns visticamāk izaugs par bailīgu suni. Lai gan pieredze varētu zināmā mērā mainīt temperamenta izpausmes, bet tā nevar iznīcināt to. Negatīvas pieredzes vai stresa rezultātā mēs atgriežamies pie sava dabiskā rakstura.

Daudziem cilvēkiem nav pieejama greznība pamatoties uz precīzu temperamenta vērtējumu, izvēloties suni priekš adžiliti. Viņi „kļūst atkarīgi” no adžiliti ar suni, kas viņiem jau pieder, un cīnās ar problēmām, ja tās rodas. Viens no šķēršļiem ceļā uz veiksmi – tas, ka cilvēkiem nav skaidra un objektīva sava suņa temperamenta redzējuma. To aizēno kļūdaina izpratne un pārāk augstas prasības. Cilvēki rada izkropļotu priekšstatu par savu suni, jo atrodas pārāk tuvu viņam, lai spētu reāli novērtēt. Lai novērtētu jūsu suņa adžiliti raksturu, jums ir nepieciešams uzlūkot viņu no malas, objektīvi. Centieties neņemt vērā jūsu iepriekš izdomāto viedokli, vienkārši pavērojiet jūsu suņa tipisko uzvedību un reakciju. Vēl labāk, ja palūgsiet divus – trīs savus draugus novērtēt jūsu suni.

Kādam tipam pieder jūsu suns?

Mēs veicam ļoti vienkāršu suņu iedalījumu pēc tipiem: suņi, kuri negūst prieku („lēnie”), un suņi, kuri gūst pārāk daudz prieka („trakie”) – no oriģinālvalodas: needforspeed un cryingforcontrol. Lielāko daļu suņu var iedalīt šajā klasifikācijā, bet ir suņi, kas tik skaidri neiekļaujas šajos raksturojumos. Šķiet, ka viņi sastāv no abiem tipiem. Pie tam pēc dresūras suns var pāriet no viena tipa uz otru.
Sākotnējam iedalījumam atbildiet uz jautājumiem ar „jā” vai „nē”. „Jā” nozīmē, ka tas ir tipiski jūsu sunim. „Nē” – tas ir reti vai nemēdz būt nekad. Atbildiet uz jautājumiem par abiem tipiem. Jūsu atbildes spēs jums palīdzēt, kas labāk raksturo jūsu suni.
Piezīme: Atcerieties, ka var būt grūti atšķirt neapmācītu temperamentīgu suni un patiesi „traku” suni. Ja jūs vēl neesat pabeidzis suņa pamata apmācību, jūs nevarat vainot suni par viņa temperamenta izrādīšanu. Sākumā apmāciet suni un tad izvērtējiet viņu vēlreiz.

Lēns (needforspeed)
Jūsu suns:

1. Reti iekļaujas kontrollaikā?
2. Ošņā, attālinās, aizgriežas vai iet prom nodarbību vai sacensību laikā?
3. Skrien ātrāk treniņos, bet ne sacensībās?
4. Nepatīk pārāk daudz kustības, pārvietošanās un haoss?
5. Palēninās vai vispār atsakās strādāt, ja jūs sajaucat, aizmirstat trasi, vai pieļaujat kļūdu, kas aptur kustību trasē?
6. Piemīt izteiktas ātruma maiņas (lēni startē, ātri finišē)?
7. Apskrien vai atsakās izpildīt kādu šķērsli?

Traks (cryingforcontrol)
Jūsu suns:

1. Startē bez komandas (patstāvīgi)?
2. Joņo pa ringu, reizēm pārvarot šķēršļus, kas gadās viņa ceļā?
3. Pilnībā zaudē paškontroli (rej, raujas), kad redz vai dzird adžiliti?
4. Nolido no zonu šķēršļu augšējās daļas, lai skrietu tālāk?
5. Rej, lec un griežas, kad jūs cenšaties palēnināt vai apstādināt viņu?
6. Pamanot jebkādu šķērsli pārvar to, neatkarīgi no tā, ko darāt jūs?
7. Regulāri nolec no galda, tikko pieskaroties tam, vai sastingst uz tā stāvus vai nedaudz pieliecies, vai ieņem norādīto stāvokli (sēdēt, gulēt) pārāk vēlu?

APMĀCĪBAS NOZĪME: LĒNI (NEEDFORSPEED) SUŅI

Lai gan visi suņi tikai iegūst no pamata apmācības, bieži jākoncentrējas uz vingrinājumiem, kas palīdz atrisināt dažādas problēmas – ātruma trūkums vai kontrole. Ļoti svarīgi nepārcensties lēna suņa apmācībā ar pārlieku kontroli. Šī tipa suņi sāks skriet vēl lēnāk un uzmanīgāk, un tas nepavisam nav tas, ko mums vajag. Ja jums ir kaut mazākās šaubas pie kāda tipa pieder jūsu suns, sākumā nodarbojaties tikai ar ātrumu. Vēlāk, ja jūs patiešām būsiet veikuši labu pamata bāzi un jūsu suns būs ātrs un dzīvespriecīgs treniņos un sacensībās, jūs varat pievienot sabalansētus kontroles vingrinājumus. Sekojiet sava suņa noskaņojumam, lai nenomāktu viņu.

Motivācijas pastiprināšana

Mūsu galvenais mērķis – lai suns tiešām mīlētu adžiliti. Attieksme tas ir viss. Nav svarīgi, ka suns „zina” visus šķēršļus, ja viņš nemīl adžiliti. Ja ažiliti viņam – obligāts darbs, jūsu sunim nekad nebūs ātruma un azarta, kas veido šo aizraujošo sporta veidu. Pats ātrākais veids nogalināt prieku un azartu – ir uzstāt uz pilnību katrā nesvarīgā detaļā. Neesiet sīkumaini! Kaut arī mēs gribam, lai suņi būtu precīzi, mums, pirmkārt, jāslavē prieks un azarts. Tas viss sākas ar JŪSU pieeju. Kā trenerim un hendlerim, jums jāatslābinās un jāgūst baudījums. Adžiliti – nav nopietna lieta, bet gan spēle. Ja jūs tam neticat, neticēs arī jūsu suns.

Jūsu galvenais mērķis, kā trenerim, būtu ieaudzināt sunim spēcīgu vēlmi spēlēties un strādāt ar jums. Jums ir jābūt interesantam un aizraujošam. Jāatmaksā ar augstvērtīgu atlīdzību. Daudzos gadījumos lēnie suņi ārpus adžiliti nespēlējas ar saimniekiem. Lūk, ar ko ir jāsāk.

Suņa „ieslēgšana”

Pirms sākat treniņu, jums jāpanāk, lai sunim parādās noskaņojums. Tad viņš ir enerģisks un uzbudināts, aktīvs un možs. Viņš var lēkāt, griezties vai riet. Kamēr suns ir koncentrējies uz jums un ir ieinteresēts kopīgā darbā, viņš ir gatavs strādāt. Jūsu uzdevums- noskaidrot, kas interesē jūsu suni. Izmēģiniet vingrinājums, kas piedāvāti zemāk, un jebkurus citus, kādus vien spēsiet izdomāt. Nepadodieties pārāk ātri. Reizēm, ja jūs piedāvāsiet veikt uzdevumu, kas sākumā neizdevās, suns adaptējas un sāk izpildīt to.

„Starta vārds”

Sasaistiet sunim kādu vārdu vai frāzi ar visām labajām lietām. Izrunājiet šo vārdu pirms spēles sākuma, pirms iešanās ārā vai barošanas. Parasti izvēlas „Gatavs?” „Skriesi?” „Viens, divi, TRĪS..”

„Divi gabaliņi”

Paņemiet divus kāruma gabaliņus, kas labi ripo un ir redzami sunim. Aizmetiet vienu gabaliņu divus metrus uz priekšu un palaidiet suni tam pakaļ ar komandu „Uz priekšu!”. Kad suns aizskries līdz kārumam un apēdīs to, pasauciet viņu vārdā un metiet otru gabaliņu pretējā virzienā, no jauna sakot „Uz priekšu!”. Šī spēle liek sunim būt aktīvam un kustēties. Kad viņš saprot spēles mērķi, var mest gabaliņus tālāk.

„Dzīšanās pakaļ kārumam”

Parādiet sunim viņa iemīļotā kāruma gabaliņu un nolieciet to divus metrus priekšā viņam. Viegli pieturiet suni (pie krūtīm nevis kakla siksnas), izrunājot jūsu „starta vārdu”. Atlaidiet viņu ar komandu „Uz priekšu!” un skrieniet kopā uz apdzīšanu pakaļ kārumam. Sākumā ļaujiet sunim uzvarēt. Lieciet kārumu aizvien tālāk un tālāk. Kad suns tiešām iemīlēs spēli, reizēm aizskrieniet līdz kārumam pirmais un tēlojiet, ka apēdat to.

„Mantiņas medības”

Piesieniet rotaļlietu pie auklas vai gumijas, lai attīstītu sunim azartu. Pašūpojiet viņam priekšā rotaļlietu, pēc tam haotiski puriniet to uz dažādām pusēm un prom no suņa. Lai suns noķer mantiņu un viegli pavelk. Var vilkt rotaļlietu apkārt suņa galvai un ātri atraut to nost.

„Ātrie triki”

Vairums suņu zina dažus trikus. Palūdziet sunim ātri parādīt tos. Vislabāk noder triki, kam nepieciešama kustība (velšanās, griešanās vai iešana atpakaļ). Riešana pēc komandas arī lieliski der lēniem suņiem, viņi uzbudinās no tā. Jums vajag, lai suns kustētos, būtu aktīvs un uzbudināts. Metiet viņam kārumu vai rotaļlietu, lai viņš gribētu turpināt strādāt.

„Īpašā uzslava” un „Džekpoti”

Pietaupiet jūsu suņa īpašos kārumus treniņiem. Kārums, kas tiek izmantots reti, tiek vērtēts augstāk. Uzbudinājums, ko suns sajūt, redzot īpašo gardumu, tiek pārnests uz darbību, kas saistīta ar šo kārumu. Un neskopojieties. „Džekpots” – tā ir liela kārumu porcija vienā reizē, pilna sauja. Var dot sunim gabaliņus pa vienam - vienu aiz otra 30 sekundes, tas arī atstās uz viņu iespaidu.

Svarīgi, lai jūsu suns būtu priecīgs un uzbudināts pirms treniņa sākuma. Nepieciešams, lai suns nāk uz treniņu laukumu brīnišķīgā noskaņojumā.

Nemanāma pāreja no rotaļas uz treniņu.

Daži hendleri rāda uzskatāmu atšķirību starp rotaļu un treniņu. Rotaļa – tas ir kaut kas viegls, vienkāršs un jautrs, toties treniņš – nopietna lieta. Suņi ātri saprot šo atšķirīgo pieeju un attiecīgi reaģē. Izmainījusies sejas izteiksme, intonācija, kustības saka sunim, ka rotaļa un treniņš – atšķirīgas lietas. Ideālā gadījumā sunim nebūtu jāzina par šīs atšķirības esamību.

Nemanāma pāreja no rotaļas uz treniņu nozīmē, ka abas darbības notiek vienlaicīgi, bez dažādības starp viņām. Laicīgi izplānojiet, kā jūs to paveiksiet. Piemēram, var sākt spēli „Divi gabaliņi” un pēc tam pateikt savu „starta vārdu” – „Gatavs?”, pagriezties un piedāvāt sunim šķērsot barjeru vai tuneli. Pēc uzdevuma izpildes, nekavējoties atsākt rotaļu „Divi gabaliņi”. Lai šo pāreju padarītu nemanāmu, laicīgi ir jāsagatavo kārumi un šķēršļu kombinācija. Kad jūs uzsāksiet nodarbību, jums jāpanāk, ka viena darbība vienmērīgi pāriet nākamajā un otrādi.

Vēl viens piemērs – uzsākt vingrinājumu „Dzīšanās pakaļ kārumam”, pāriet uz īsu šķēršļu kombināciju (piemēram, „serpentīns”), vingrinājuma beigās veikt dažus trikus, šķērsot „serpentīnu” vēlreiz atpakaļceļā un apbalvot ar „Džekpotu”. Katra vingrinājuma nianses var būt dažādas, galvenais – saglabāt vienmērīgu pāreju.

Iesildīšanās lēniem suņiem (needforspeed)

Lielākā uzmanība iesildīšanās laikā jāpiegriež tam, lai suns sasniegtu uzbudinātu un priecīgu garastāvokli. Iesildīšanās ir jāpārdomā un jāizplāno maksimāli, ne mazāk kā pašu startu. Vairums lēno suņu „sadeg”, ja viņiem ir jāgaida pārāk ilgi. Ieplānojiet garas pastaigas un citas fiziskās aktivitātes uz agrāku laiku, lai pēcāk varētu suni novietot būrī atpūsties un izlaist tikai pirms starta. Tad jums atliks laiks izstaipīt muskuļus un uzmundrināt suni. Lai iesildītos, izvēlēties tos vingrinājums, kas vairāk patīk jūsu sunim. Lielāko uzmanību veltiet tiem, kuriem nepieciešama ātra kustība, slavējiet suni no visas sirds. Šis nav īstais laiks, lai strādātu pie izturības vai paklausības. Šie vingrinājumu veidi tiek lietoti, lai suns kļūtu pasīvāks, bet tas nav tas, kas jums vajadzīgs. Pārejai no iesildīšanās uz ringu jābūt pēc iespējams nemanāmākai. Jūsu sunim nav jāzina, ka ir atšķirība starp jautrību ārpus ringa un darbu ringā. Visam jābūt jautram!

Esiet piesardzīgi ar iesildīšanās barjeru. Ja tā atrodas publiskā vietā, ejā, daudzi suņi var sākt nervozēt un noslēgties. Tādā gadījumā labāk nemaz neizmantot to. Savukārt, ja jums ir iespēja netraucēti iesildīties, izmantojiet to. Pielietojiet augstāk minētos ieteikumus. Slavējiet aktīvu kustību. Nepieprasiet izturību vai paklausību.

Starts ar lēniem suņiem (needforspeed)

No jauna atceramies lēno suņu likumus: viņi jāuztur aktīvā un priecīgā noskaņojumā. Ja jūs parasti atstājat suni uz starta līnijas un pats virzāties uz priekšu, pamēģiniet atstāt viņu pozīcijā „stāvēt”, nevis „sēdēt” vai „gulēt”. Izturība stāvus pozīcijā mazāk iespaido maigus, jūtīgus suņus. Negribas zaudēt prieku un uzmanību, kuru jūs tikko panācāt ar pareizi izplānotu iesildīšanos. Kad jūs pārāk tālu izejiet trasē, suns sāk nervozēt, uztraukties un zaudēt ar jums kontaktu. Izplānojiet savu kustību pa trasi tādā veidā, lai paliktu tuvāk sunim un virzītos ar viņu kopā. Reizēm var nosēdināt suni ieslīpi attiecībā uz startu, lai jūs varētu veikt pāris soļus sāņus ( lai apietu barjeru). Tad jūs sākat kustību kopā ar suni: suns tiek nosēdināts tā, ka viņam jāveic loks, lai izietu uz pareizo trajektoriju, tādējādi jūs iegūstat sev dažus metrus. Vēl startēt var no pagrieziena. Jūs ar suni stāvat ar muguru pret starta barjeru. Tad jūs apvedat suni apkārt sev un virzāt viņu pāri pirmajai barjerai. Tādā veidā jūs arī iegūstas sev nelielu handikapu, kamēr suns apiet jums apkārt.

Nav svarīgi, kuru no starta variantiem jūs izvēlēsieties, atcerieties, ka jūsu suns ātrāk startēs un būs vairāk pārliecināts, ja viņam būs noskaņojums skriet. Koncentrējaties uz suni, nevis uz iepriekšējā pāra startu. Jums jādod sunim 100% savas uzmanības.

APMĀCĪBAS NOZĪME: TRAKI (CRYINGFORCONTROL) SUŅI

„Trakiem” suņiem nāk līdzi virkne savu problēmu. Biežie vien viņiem kustība un darbība pati par sevi ir uzslava. Ļoti grūti noturēt tādu suni samērā mierīgā un „pieskaitāmā” stāvoklī, nevis ļaut tam bezrūpīgi reaģēt uz apkārtējās vides kairinājumiem. Mums jāpanāk, lai suns atrastos optimālā uzbudinājuma līmenī. Uzbudinājuma trūkums noved pie gausa un miegaina starta („lēnie” suņi), bet pārmērība – pie pāruzbudināta un hiperaktīva starta („trakie” suņi). Tātad, pat ja mēs negribam, lai mūsu suņi būtu lēni un gausi, mēs arī negribam, lai viņi skraida pa griestiem. Tuvošanās jebkurai no galējībām sagādā problēmas.

Kairinājumi un kritiskā robeža.

„Trakie” suņi bieži vien automātiski reaģē uz apkārtējās vides kairinājumiem. Tas var būt cits suns, kas skrien pa trasi, vai šūpoļu skaņa. Šie kairinājumi pārsniedz dotā suņa robežas, un viņš reaģē ar pārmērīgu uzbudinājumu. Viņš velk pavadu un rej. Viņš tik labi nereaģē (vai vispār nereaģē) uz jūsu komandām. Kad jūs izskaitļosiet šos jūsu suņa kairinājumus, jūs varat izplānot, kā iemācīt sunim palikt kontrolējamam to tuvumā.

Pirmais faktors, kas ir jāaplūko, tā ir kritiskā robeža: punkts, kurā jūsu suns atrodas pārāk tuvu kairinājumam un nereaģē uz jums. Jums būs jāstrādā ar suni šīs kritiskā punkta robežas – pietiekami tuvu, lai kairinājums būtu spēcīgs, bet ne tik tuvu, lai suns pārstātu jūs dzirdēt. Piemēram, mans šeltijs Smadžs pāruzbudinājās, redzot kā skrien citi suņi trasē. Vairākus mēnešus es lēnām, bet neatlaidīgi tuvojos arvien tuvāk un tuvāk ringam, nobīdot kritisko punktu. Mēs veicām pamata paklausības vingrinājumus, lēnām tuvojoties notikumu vietai. Kad es atradu punktu, kur viņš bija pārāk aizrāvies un nereaģēja uz komandām, es atkāpos trīs metrus tālāk un nodarbojos tur. Es ļoti labi slavēju ātru reakciju uz komandām. Tad virzījos par 0,5 - 1 metru tuvāk un turpināju vingrināties šajā vietā vairākas minūtes. Kad suns sāka reaģēt uz mani tā, kā es to vēlos, es atkal turpināju virzīties tuvāk ringam.

Ja es vienkārši pieietu pie ringa un sāktu tur nodarboties, es viltos. Smadžs nereaģētu uz manām komandām un pāruzbudinātos no apkārt notiekošā. Lēnām tuvojoties arvien tuvāk, gūstot panākumus katrā posmā, es spēju sasniegt rezultātus.

Turpinām domāt.

Slavējiet savu suni par apzinīgu labi zināmu komandu izpildi. Jums nepieciešams izstrādāt nelielu triku un vingrinājumu repertuāru, ar ko nodarbināt suni, kamēr jūs gaidāt savu startu. Tiem nevajadzētu prasīt no suņa daudz kustību un darbību. Visi zemāk minētie triki ir viegli apmācāmi, izmantojot klinkeri.

„Pieskarties plaukstai”

Tas ir pamata vingrinājums mūsu programmā. Iemāciet suni ar degunu pieskarties jūsu plaukstai. Lieciet roku sev priekšā, sāniski no sevis, un lūdziet suni pieskarties tai. Turiet roku zemu. Tas ir mierīgs vingrinājums, nevajag ļaut sunim lekt.

„Kāpt uz kājas”

Iemāciet suni pieskarties jūsu pēdai ar ķepu vai degunu. Kā variants: var palūgt suni apgulties un tad pieskarties jūsu kājai.

„Čuči!” vai „Dusi!”

Iemāciet sunim nolikt purniņu starp ķepām guļus pozīcijā. Pagariniet „miega” ilgumu un attālumu starp jums.

„Lē-ē-ē-ēnais kārums”

Virziet kārumu gar suņa degunu. Ja viņš pasniegsies pēc tā, dodiet savu nepamierinājuma signālu („Nē!”, „Ai!”, „Ups!”), un lēni noņemiet kārumu. Sunim jāpaliek nemainīgā pozīcijā, kamēr jūs atļausiet viņam kārumu paņemt. Kad suns sapratīs vingrinājuma mērķi, kārumu var virzīt ļoti lēni.. Šis vingrinājums māca suni būt pacietīgam un sagaidīt jūsu atļauju, lai iegūtu to, ko viņš vēlas.

„Izrāviens pēc kāruma”

Nolieciet kārumu apmēram metru no suņa. Turiet viņu pavadā tā, lai viņš nevarētu to aizsniegt. Nenospriegojiet pavadu. Sunim vajadzētu paskatīties uz jums un gaidīt jūsu atļaujošo komandu. Ja suns vienkārši skatās uz kārumu, gaidiet. Tikko kā viņš paskatīsies uz jūsu pusi, atļaujiet viņam paņemt kārumu. Kad suns sapratīs šo vingrinājumu, jūs spēsiet paildzināt izturības laiku.

„Tuvāk”

Šie vingrinājumi māca suni strādāt blakus jums. Mēs mācam suni iet pie kreisās kājas pēc komandas „Blakus” un pie labās pēc komandas „Tuvāk”, un sēdēt. Šajā vingrinājumā, sunim ir jābūt pie kājas, kamēr jūs veicat nelielus soļus pa labi, pa kreisi, uz priekšu un atpakaļ Tas māca suni pievērst uzmanību pat niecīgākajām jūsu kustībām.

Iesildīšanās „trakiem” suņiem (cryingforcontrol)

Iesildīšanās šiem suņiem jābūt vērstai uz to, lai viņi paliktu kontrolējami, samērā mierīgi un saprātīgi. Mums ir nepieciešams, lai suns ir "savā ādā" un reaģē uz jūsu komandām, nevis pāruzbudinās un koncentrējas uz apkārtējiem kairinājumiem. Atcerieties par kritisko attālumu un kairinājumiem, kas ietekmē jūsu suni.

Jums ir jāiesilda suns, pie tam saglabājot viņam zemu uzbudinājumu, lai viņš spētu domāt. Izmēģiniet augstāk minētos vingrinājumus. Kad strādājat ar suni tuvu darbības zonai (pie ringa, kurs skrien citi suņi), izmantojiet īpaši gardus kārumus. Viņam vajadzīgs papildus stimuls, lai koncentrētos uz jums, kad blakus atrodas kaut kas tik ļoti vilinošs. Mēs bieži no rīta pirms sacensībām piestājam pie „Macdonalds” restorāna un pērkam tur brokastu piedāvājumu kā īpašo kārumu mūsu suņiem. Tā kā mēs viņiem nekad nedodam šos produktus mājās, tas atstāj uz viņiem lielu iespaidu un ļauj mums noturēt viņu uzmanību pie ringa.

Izmantojiet iesildīšanās barjeru, lai atstrādātu un paslavētu izturību un koncentrēšanos. Lai suns pārlec barjeru, pēc tam pienāk pie jūsu kājas un apsēžas, tad no jauna pārlec barjeru utt. Suni var atstāt „uz starta” un atiet, un palūgt kādu pienākt un paslavēt viņu. Var arī atļaut sunim pārlekt barjeru un paslavēt viņu, vai pašam atgriezties un paslavēt suni. Jūsu uzdevums pie iesildīšanās barjeras = slavēt suni par paškontroli un paklausību.

Kad jums ir tāds suns, kuram viegli „aizbrauc jumts”, jums jāuzvedas absolūti mierīgi. Jūsu uzvedībai ir jārāda, ka jūs esat uzmanīgs un atslābis. Jūsu stress un nervozitāte tikai pastiprinās suņa uztraukumu un uzbudinājumu. Centieties būs uzmanīgs un disciplinēts treneris un hendleris, nevis noguris un nemierīgs.

Izturība uz starta „trakiem” suņiem (cryingforcontrol)

Turpiniet uzvesties mierīgi uz starta līnijas. Pat ja jūsu suns pāruzbudinās un kļūst traks, kad jūs izejat ringā, palieciet nosvērts un sekojiet ierastajam rituālam. Jums ir nepieciešams plāns, kā jūs sagatavosiet suni pirms starta barjeras. Jums ir jābūt skaidram priekšstatam par to, kāda ir izturība.

Diezgan labi ir iemācīt suni automātiski sēsties uz starta līnijas. Lai to panāktu, treniņā pieejiet pie barjeras ar suni pavadā un apstājieties. Kad viņš apsēdīsies, ātri noņemiet no viņa pavadu un atļaujiet pārlekt barjeru. Ja viņš nesēžas, gaidiet. Lai suns pats noskaidro, ka tikai apsēšanās dod tiesības skriet adžiliti. Ja viņš neapsēžas noteiktā laika sprīdī (aptuveni 30 sekundes), vienkārši ejiet prom no barjeras, ieturiet īsu pārtraukumu un mēģiniet atkal.

Šī apmācība padara izturību uz starta par suņa uzdevumu, nevis jūsu. Ja suns sēž līdz viņam atļauj uzsākt kustību, viņš skrien trasē. Ja viņš noraujas pirms komandas, viņu noņem no ringa un dod pārtraukumu.

Izvēle tiek piešķirta sunim. Viens variants noved pie iznākuma, kuru vēlas suns; otrs – ne. Ja jūs to darīsiet regulāri treniņos, jūsu suns iemācīsies kontrolēt sevi, kamēr viņam tiks atļauts startēt, par cik tas ir viņa interesēs.

ATKLĀJIET SAVA SUŅA POTENCIĀLU

Zināšanas par to, kādam tipam pieder jūsu suns, ļoti daudz palīdz treniņos un uzstājoties sacensībās. Precīzs jūsu suņa tipa novērtējums ir svarīgs, lai noteiktu efektīvāko treniņa programmu. Dresūra – nav „viena izmēra” apģērbs. Nav svarīgi, cik labi kāda apmācības metode vai tehnika ir sevi pierādījusi uz citiem suņiem, iespējams, tā nav labākā izvēle tieši jūsu sunim. Analizējiet savu rīcību un pieeju, kā arī metodes, kuras jūs izmantojat. Atcerieties, ka jūsu emocijas un aizspriedumi spēlē lielu lomu jūsu suņa uzbudinājuma pakāpei un viņa mīlestībai uz treniņiem un sacensībām. Mūsu programmas galvenais mērķis – celt jūsu suņa potenciālu, lai jūs abi gūtu prieku. Tomēr šī programma neaprobežojas ar adžiliti. Augstākais mērķis – padziļināt un nostiprināt jūsu attiecības ar suni, izmantojot pozitīvas un abpusēji patīkamas nodarbības.

Autore: Deborah Jones
Tulkoja: Solvita Slišāne

Добавить комментарий

12 + 7 =
Solve this simple math problem and enter the result. E.g. for 1+3, enter 4.